Kālija diformiāts, kā jauna barības piedeva, ir pierādījusi ievērojamu pielietojuma potenciāluakvakultūras nozarepēdējos gados. Tā unikālā antibakteriālā, augšanu veicinošā un ūdens kvalitāti uzlabojošā iedarbība padara to par ideālu alternatīvu antibiotikām.

1. Antibakteriāla iedarbība un slimību profilakse
Antibakteriālais mehānismskālija diformiātsgalvenokārt balstās uz skudrskābes un formiāta joniem, kas izdalās dzīvnieka gremošanas traktā. Pētījumi liecina, ka, ja pH līmenis ir zem 4,5, kālija diformiāts var atbrīvot skudrskābes molekulas ar spēcīgu baktericīdu iedarbību. Šī īpašība uzrāda ievērojamu inhibējošu ietekmi uz izplatītām patogēnām baktērijām ūdensdzīvniekos, piemēram, Aeromonas hydrophila un Edwardsiella. Piemēram, eksperimentos ar Klusā okeāna balto garneļu audzēšanu, pievienojot 0,6% kālija formiāta barībai, garneļu izdzīvošanas rādītāji palielinājās par 12–15%, vienlaikus samazinot zarnu iekaisuma sastopamību par aptuveni 30%. Jāatzīmē, ka kālija diformiāta antibakteriālā iedarbība ir atkarīga no devas, bet pārmērīga pievienošana var ietekmēt garšas īpašības. Ieteicamā deva parasti ir no 0,5% līdz 1,2%.

2. Veicināt augšanu un barības konversiju
Kālija diformiātsuzlabo ūdensdzīvnieku augšanas rādītājus, izmantojot vairākus ceļus:
-Samazina gremošanas trakta pH vērtību, aktivizē pepsinogēnu un uzlabo olbaltumvielu sagremošanas ātrumu (eksperimentālie dati liecina, ka tas var palielināties par 8% -10%);
-Kavē kaitīgo baktēriju vairošanos, veicina labvēlīgo baktēriju, piemēram, pienskābes baktēriju, vairošanos un uzlabo zarnu mikrobiotas līdzsvaru;
-Uzlabo minerālvielu uzsūkšanos, īpaši tādu elementu kā kalcijs un fosfors izmantošanas efektivitāti. Karpu audzēšanā 1 % kālija diformiāta pievienošana var palielināt ikdienas svara pieaugumu par 6,8 % un samazināt barības efektivitāti par 0,15 %. Dienvidamerikas balto garneļu akvakultūras eksperiments arī parādīja, ka eksperimentālajai grupai svara pieauguma temps palielinājās par 11,3 % salīdzinājumā ar kontroles grupu.

3. Ūdens kvalitātes uzlabošanas funkcija
Kālija diformiāta metabolisma galaprodukti ir oglekļa dioksīds un ūdens, kas nepaliek akvakultūras vidē. Tā antibakteriālā iedarbība var samazināt patogēno baktēriju emisiju ar fekālijām, netieši samazinot amonija slāpekļa (NH∝-N) un nitrītu (NO₂⁻) koncentrāciju ūdenī. Pētījumi liecina, ka kālija diformiāta barības izmantošana akvakultūras dīķos samazina kopējo slāpekļa saturu ūdenī par 18–22 % salīdzinājumā ar parasto grupu, kas ir īpaši svarīgi augsta blīvuma akvakultūras sistēmām.

4. Lietojumprogrammas drošības novērtējums
1. Toksikoloģiskā drošība
Kālija diformiāts ir iekļauts Eiropas Savienības "atliekvielu nesaturošu" barības piedevu sarakstā (ES reģistrācijas numurs E236). Akūtās toksicitātes tests parādīja, ka tā LD50 zivīm pārsniedz 5000 mg/kg ķermeņa svara, kas ir praktiski netoksiska viela. 90 dienu subhroniskajā eksperimentā zāles karpām tika dota barība, kas satur 1,5% kālija diformiāta (3 reizes lielāka deva nekā ieteicamā), bez aknu vai nieru darbības traucējumiem vai histopatoloģiskām izmaiņām. Jāatzīmē, ka dažādu ūdensdzīvnieku tolerance pret kālija diformiātu atšķiras, un vēžveidīgajiem (piemēram, garnelēm) parasti ir augstāka tolerances koncentrācija nekā zivīm.

2. Organizatoriskās atliekas un vielmaiņas ceļi
Radioizotopu izsekošanas pētījumi ir parādījuši, ka kālija diformiāts zivīs var pilnībā metabolizēties 24 stundu laikā, un muskuļos nav konstatējamas prototipa atliekas. Tā metabolisma process nerada toksiskus starpproduktus un atbilst pārtikas nekaitīguma prasībām.

3. Vides drošība
Kālija diformiāts dabiskā vidē var ātri noārdīties, un tā pussabrukšanas periods ir aptuveni 48 stundas (pie 25 ℃). Ekoloģiskā riska novērtējums liecina, ka parastajās lietošanas koncentrācijās nav būtiskas ietekmes uz ūdensaugiem (piemēram, elodejām) un planktonu. Tomēr jāatzīmē, ka mīksta ūdens vidē (kopējā cietība <50 mg/l) deva ir atbilstoši jāsamazina, lai izvairītos no pH svārstībām.

4. Sezonālās lietošanas stratēģija
Ieteicams to lietot šādos gadījumos:
-Augstas temperatūras sezona (ūdens temperatūra > 28 ℃) ir augsta slimību riska periods;
-Kad akvakultūras vidējā un vēlākā stadijā ir liela ūdens slodze;
-Stresa periodos, piemēram, stādu pārstādīšanas laikā uz dīķiem vai sadalīšanas laikā dīķos.

Kālija diformiāts, ar savām daudzajām funkcijām un drošību, pārveido slimību profilakses un kontroles sistēmu akvakultūrā.

Nākotnē ir nepieciešams stiprināt nozares universitāšu pētniecības sadarbību, uzlabot lietojumprogrammu tehnoloģiju standartus un veicināt pilna procesa risinājuma izveidi no barības ražošanas līdz akvakultūras termināļiem, lai šī zaļā piedeva varētu ieņemt lielāku lomu ūdensdzīvnieku drošības nodrošināšanā unreklamēšanailgtspējīga attīstība.